Štrunts par Hobitu, šis ir mans Negaidītais Ceļojums

Dimzēnu saimniecība Ūziņos, Zaļenieku pagastā

Nekad nebiju domājis kļūt par brīvprātīgo. Es vispār nepiekritu brīvprātīgā darba idejai. Man likās, ka parasti tas ir balta bagātnieku bērneļa slapjais sapnis kaut kur palīdzēt nabaga bērniņiem un tad atgriezties savā valstī, un galu galā nekas nav mainījies. Bet vienu dienu kāds draugs man internetā parādīja Boltik Baik projektu, un es uzreiz sapratu, ka man tur jāpiedalās. Pamatā projekts ir manu divu mīļāko lietu apvienojums: filmēšana un velosipēdi. Tā bija iespēja pirmo reizi dzīvot ārzemēs un izkļūt no Lisabonas rutīnas. Kas gan varētu noiet greizi? Un pat slikta pieredze man nekaitētu, es nodomāju.

Kad apstiprināja manu dalību projektā, es vēl īsti neko nezināju. Es dodos uz Latviju, uz ziemeļiem, uz piejūras pilsētu Liepāju, kur darbošos ar velosipēdiem un filmēšanu, es visiem stāstīju. Kur Latvija atrodas kartē, es noskaidroju divas dienas pirms došanās uz iepriekš plānošanas vizīti. Tāds es arī devos uz lidmašīnu – zinot, ka visu laiku palikšu tajā pilsētā un, ja kaut kur ceļošu, tad viens pats. Neko citu negaidīju, un man nebija arī konkrēta mērķa. Es vienkārši devos.

Dimzēnu pirtiņa

Un divas nedēļas vēlāk sapratu, ka esmu kļūdījies. Jā, tas ir projekts par velosipēdiem un filmēšanu, bet tajā pašā laikā tas ir arī daudz vairāk! Tas ir kārtīgs remonts darbnīcā, kur var kārtīgi nosmērēt rokas. Tas ir Latvijas, tradīciju un dažādu rituālu iepazīšana. Piemēram, pēdējo divu nedēļu laikā es esmu redzējis, kā vimbas lec augšup platākajā Eiropas ūdenskritumā, es redzēju pēkšņu sniegu, kad neticama sieviete sāk dziedāt Lieldienu putnu saukšanas dziesmu, es visus savus dvēseles melnumus aizsūtīju prom pa upi, un tā vien liekas, ka tas patiešām darbojas! Un es esmu ezotēriskām parādībām neticošs skeptiķis.

Vēl es pirmo reizi mūžā gāju pirtī, vairāk nekā 100 gadu vecā koka mājiņā. Pēc pirts es lecu ledainā upē. Spēcīgi! Pirts ir homoerotiska mazohistu terapija 90 º, kas tevi iztīra no iekšpuses, no ārpuses un arī smadzenes – vai dvēseli, ja tev tā labāk patīk. Patiešām! Es nekad nevarēju iedomāties, ka tas varētu būt tik lieliski. Es vienkārši kliedzu no baudas.

Svētes upe 

Un lēkšana upē? Spēcīgas zāles. Sākumā ir šoks. Tam seko atmošanās, piedzimšana no jauna. Kad es izkāpu no ūdens, kādu laiciņu jutos nedaudz noreibis, pēc tam sāka mosties dažādas spēcīgas emocijas. Es jutos ļoti koncentrējies, enerģijas un sajūsmas pilns par visu apkārt esošo. Daba, koki, cilvēki man apkārt – viss ir tik skaists! Tad es atkal iegāju pirtī, sasildījos, nomazgājos un devos vakariņās. Es vienkārši jutos tīrs un atvieglots. Es nespēju noticēt, ka ir tik daudz cilvēku, kuri, gluži kā es pirms tam, nekad nav mēģinājuši un droši vien nekad arī nepamēģinās iet pirtī un lēkt ledainā upē. Jums visiem es varu teikt tikai vienu: man jūsu ir ļoti žēl! Es patiešām esmu viens veiksmīgs dienvidu draņķis!

Esmu tik priecīgs par to, ka tiešām atbraucu uz Latviju. Es tik ceru, ka man izdosies te atgriezties arī pēc projekta.

Žuau